FM: Rūpniecības izaugsmi pirmajā ceturksnī veicināja enerģētikas kāpums

Apstrādes rūpniecība šā gada pirmajā ceturksnī pieaugusi par 1%, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi palielinājušies par 40,6%, palielinot kopējo rūpniecības izaugsmi līdz 9,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Enerģētikas nozares izaugsmi šā gada janvārī un februārī veicināja aukstie laikapstākļi un augsts elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņš, bet martā kūstošais sniegs nodrošināja augstu izlaidi hidroelektrostacijās, kā arī jauni rekordi tika sasniegti saules paneļu elektrostaciju izlaidē.

Apstrādes rūpniecības izaugsmi 1% apmērā šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni veicināja metālizstrādājumu un pārtikas ražošana, kas pieauga attiecīgi par 19,3% un 6,2%, pārtikas ražošanai uzstādot arvien jaunus ražošanas apjomu rekordus. Turpretī nozīmīgākie samazinājumi fiksēti kokrūpniecībā un dzērienu ražošanā, attiecīgi par 2,5% un 33%. Par 45,4% krities arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Kokrūpniecību negatīvi ietekmēja augstās elektroenerģijas biržas cenas, savukārt dzērienu ražošanu - sarūkošais Latvijas alus tirgus, izejvielu sadārdzināšanās, patērētāju paradumu maiņa, akcīzes nodokļa pieaugums, depozīta sistēmas dalības maksas palielinājums, kā arī pieaugošā konkurence ar citām dzērienu ražošanas kategorijām.

Šā gada martā apstrādes rūpniecība pieauga par 4,4% pret pērnā gada martu pēc 0% izmaiņām janvārī un 2% samazinājuma februārī. Tendences gada griezumā apstrādes rūpniecības apakšnozarēs saglabājās ļoti līdzīgas ceturkšņa datiem.

Apstrādes rūpniecības pieaugumu pret iepriekšējo mēnesi 1,8% apmērā nodrošināja lielās nozares - kokrūpniecība, metālizstrādājumu ražošana un gumijas/plastmasas izstrādājumu ražošana.

Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada martā pieaugusi par 34,6% pret pērnā gada attiecīgo periodu. Elektroenerģija šā gada martā saražota par 34,4% vairāk. To noteica hidroelektrostaciju izlaides pieaugums par 75%, ko veicināja kūstošais sniegs. Marts bijis saulains mēnesis, kas ļāva no saules elektrostacijām iegūt elektroenerģiju 154 milj. kWh apjomā, kas ir līdz šim lielākais iegūtais apjoms viena mēneša laikā un sastāda 20% no kopējās saražotās elektroenerģijas martā. Tādējādi hidroelektrostacijas un saules enerģija kopā nodrošināja pirmo mēnesi pēdējā gada laikā, kad Latvija eksportējusi vairāk elektroenerģijas, nekā importējusi. Tikmēr koģenerācijas staciju izlaide martā sarukusi uz pusi. Bet gāzes patēriņš šā gada martā samazinājies par 25,3% pret pērnā gada martu.

Eiropas Komisijas jaunākie dati par konfidenču rādītājiem kopējā Eiropas Savienības un Latvijas ekonomikā norāda uz noskaņojuma pasliktināšanos pēdējo divu mēnešu laikā, ko nosaka galvenokārt konflikts Tuvajos Austrumos un no tā izrietošās naftas un dīzeļdegvielas cenu svārstības. Visstraujāk kritusies tieši patērētāju konfidence, tikmēr Latvijas rūpniecības nozares konfidence šā gada aprīlī pret iepriekšējo mēnesi ir tikai nedaudz sarukusi, bet salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tā ir krietni augstāka. Gan Eiropā, gan Latvijā pēdējā pusgada laikā nozīmīgas svārstības rūpniecības konfidenču datos nav novērotas.

S&P Global Eiropas apstrādes rūpniecības veselības indekss aprīlī paaugstinājies līdz augstākajai atzīmei pēdējo 47 mēnešu laikā. To ietekmējis straujš pasūtījumu apjomu kāpums, ko noteica ražotāju izejvielu krājumu palielināšana un bažas par turpmākiem traucējumiem piegāžu ķēdēs un cenu kāpumu.

Ražotāju konfidence un norādītie pasūtījumu apjomi neliecina par negatīvām tendencēm nozarē. Vienlaikus daudzviet Eiropā būvnieki, kā arī ražotāji, kas izmanto izejvielas no Latvijas, veido krājumus savās noliktavās ar bažām par turpmāko biznesa vidi Tuvo Austrumu konflikta ietekmē. Tas īstermiņā palielina pieprasījumu, taču turpmākā attīstība būs atkarīga no konflikta ilguma. Pieņemot, ka konflikts neievilksies vasaras mēnešos, Latvijas apstrādes rūpniecība šā gada laikā varētu pieaugt par 2-3%.