34% no #Budžets2026 izdevumiem tiks novirzīti sociālās aizsardzības jomai

Ar šī gada 1. janvāri stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžets ir budžets drošākai nākotnei, un tas paredz līdzsvarotu pieeju gan valsts izdevumu, gan ieņēmumu plānošanā. Finanšu ministrija, izmantojot starptautiski atzītu valdības funkciju klasifikācijas sistēmu COFOG (Classification of the Functions of Government)*, detalizēti skaidro, kāds ir valsts budžeta izdevumu sadalījums pa nozarēm. Saskaņā ar šo klasifikāciju 2026. gada valsts budžetā sociālās aizsardzības jomai paredzēts finansējums 6,1 miljarda eiro apmērā, kas veido aptuveni 34% no kopējiem plānotajiem valsts budžeta izdevumiem.

Sociālā aizsardzība ir lielākā izdevumu pozīcija budžetā, apliecinot valdības prioritāti nodrošināt iedzīvotājiem stabilu sociālo drošību, ilgtspējīgu pensiju sistēmu un mērķētu atbalstu dažādām sabiedrības grupām. Šī gada valsts budžets veidots sabalansēti, vienlaikus stiprinot gan sociālo aizsardzību, gan valsts drošību, veselības aprūpi un izglītību, tādējādi veidojot pamatu noturīgai valsts attīstībai.

Sociālās aizsardzības izdevumu lielāko daļu veido Labklājības ministrijas pārziņā esošais finansējums, kas 2026. gadā sasniedz 6 miljardus eiro. No šīs summas 3,7 miljardi eiro paredzēti valsts pensiju speciālajam budžetam, nodrošinot pensiju izmaksu nepārtrauktību un sistēmas finansiālo stabilitāti. 997 miljoni eiro tiek novirzīti invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai, stiprinot sociālās apdrošināšanas sistēmas spēju sniegt atbalstu iedzīvotājiem darbnespējas gadījumos.

Nodarbinātības speciālajam budžetam 2026. gadā atvēlēti 215 miljoni eiro, veicinot iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū, savukārt darba negadījumu apdrošināšanai paredzēti 122 miljoni eiro, nodrošinot sociālo aizsardzību darba ņēmējiem. Valsts sociālo pabalstu sistēmai kopumā plānots 501 miljons eiro, sniedzot atbalstu iedzīvotājiem dažādās dzīves situācijās, bet izdienas pensijām - 118 miljoni eiro.

Sociālās rehabilitācijas valsts programmām paredzēti 161 miljoni eiro, veicinot personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem sociālo iekļaušanu. Aprūpei valsts sociālās aprūpes institūcijās piešķirti 72 miljoni eiro, nodrošinot ilgstošas aprūpes pakalpojumu pieejamību. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbības nodrošināšanai paredzēti 29 miljoni eiro, savukārt sociālās integrācijas pakalpojumu administrēšanai un profesionālajai rehabilitācijai - 8 miljoni eiro. Bērnu un ģimeņu atbalsta politikas īstenošanai paredzēti mērķēti ieguldījumi, tostarp 4 miljoni eiro Bērnu aizsardzības centra darbībai un 13 miljoni eiro ārpusģimenes aprūpei.

Būtiski, ka sociālās aizsardzības finansējumu papildina arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Labklājības ministrijas pārziņā ārvalstu finanšu palīdzība sasniedz teju 47 miljonus eiro, tostarp 37 miljoni eiro paredzēti Eiropas Sociālā fonda Plus projektiem, savukārt Atveseļošanas fonda projektiem paredzēti 7 miljoni eiro, nodrošinot papildu ieguldījumus sociālo pakalpojumu attīstībā.

Sociālās aizsardzības stiprināšanā iesaistītas arī citas nozares. Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošajam Militārpersonu pensiju fondam paredzēti 23,5 miljoni eiro, nodrošinot sociālo drošību aizsardzības nozares pensionāriem. Savukārt Tieslietu ministrijas atbildībā esošajam Uzturlīdzekļu garantiju fondam un Darbinieku prasījumu garantiju fondam novirzītais finansējums kopumā sasniedz 59 miljonus eiro, sniedzot būtisku atbalstu ģimenēm un darba ņēmējiem finanšu grūtību gadījumos.

Novirzot vairāk nekā trešdaļu no visiem valsts budžeta izdevumiem sociālajai aizsardzībai, 2026. gada budžets nostiprina sociālās drošības sistēmu kā vienu no valsts attīstības pamatiem, veidojot stabilu, iekļaujošu un noturīgu sabiedrību ilgtermiņā.

*COFOG jeb valdības funkciju klasifikācija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādāta starptautiska metodoloģija, pēc kuras valdības izdevumi tiek grupēti atbilstoši to mērķim. Šāda pieeja ļauj skaidri parādīt, kur valsts iegulda publiskos līdzekļus un kā tie sadalās starp dažādām politikas jomām, nodrošinot pārskatāmību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Šo klasifikāciju izmanto Eiropas Savienības dalībvalstis, nodrošinot vienotu pieeju budžeta datu apkopošanai un ļaujot savstarpēji salīdzināt valstu izdevumu struktūru.