Ministru prezidents Andris Kulbergs: Latvijas lauksaimniecības konkurētspēja ir valsts ekonomiskās drošības jautājums

Lai klātienē ar Latvijas lauksaimniekiem un nozares uzņēmējiem pārrunātu situāciju lauksaimniecībā un aktuālākos izaicinājumus, Ministru prezidents Andris Kulbergs ceturtdien, 6. augustā, tikās ar biedrības "Zemnieku saeima" un lauksaimniecības kooperatīva LATRAPS pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Jelgavā topošo SIA "ASNS Ingredient" zirņu proteīna ražotni.

Vizītes laikā uzmanības centrā bija Latvijas lauksaimniecības konkurētspēja, straujais ražošanas izmaksu un minerālmēslu cenu kāpums, Eiropas Savienības klimata politikas ietekme, nevienlīdzīgie konkurences apstākļi Eiropas Savienībā, kā arī nepieciešamība Latvijā attīstīt vietējo lauksaimniecības produktu pārstrādi un radīt tiem lielāku pievienoto vērtību.

"Lauksaimniecība nav tikai viena tautsaimniecības nozare. Tā ir mūsu pārtikas nodrošinājuma garants, reģionu dzīvotspēja, eksports un būtiska Latvijas ekonomikas daļa. Ja vēlamies, lai Latvijas zemnieks arī pēc desmit un divdesmit gadiem spētu konkurēt Eiropas un pasaules tirgū, valsts politikai ir jābūt prognozējamai un vērstai uz ražošanu, nevis arvien jaunu šķēršļu radīšanu. Mums ir jāpanāk, lai Latvijā būtu izdevīgi ne tikai izaudzēt, bet arī pārstrādāt un eksportēt produktus ar augstu pievienoto vērtību," uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Vizītes sākumā Ministru prezidents apmeklēja SIA "ASNS Ingredient" zirņu proteīna ražotni Jelgavā, kuras darbību plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Plānots, ka topošā ražotne radīs ilgtermiņa pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem dzeltenajiem zirņiem, kas tiks pārstrādāti augstas pievienotās vērtības produktos - proteīna izolātā un citos proteīna produktos, cietē un šķiedrvielās. Tikšanās laikā ar uzņēmuma pārstāvjiem tika pārrunāta ne tikai projekta attīstība un tā nozīme Latvijas ekonomikā, bet arī administratīvie un birokrātiskie šķēršļi, ar kuriem uzņēmums sastopas, īstenojot tik vērienīgu investīciju projektu.

"Šādi projekti ļoti skaidri parāda virzienu, kurā Latvijai jāiet. Ja Latvijā izaudzētu zirni varam tepat pārstrādāt produktā ar daudzkārt lielāku pievienoto vērtību un pārdot pasaules tirgū, ieguvējs ir gan zemnieks, gan uzņēmējs, gan Latvijas ekonomika kopumā. Valsts uzdevums ir panākt, lai šādiem investīciju projektiem ceļš līdz ražošanai būtu pēc iespējas ātrāks un saprotamāks," norāda A. Kulbergs.

Turpinot vizīti, Ministru prezidents apmeklēja lauksaimniecības kooperatīvu LATRAPS, kur tikās ar tā valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku. Sarunā tika pārrunāta kooperācijas nozīme Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanā, situācija augkopībā, ražošanas izmaksu pieaugums, minerālmēslu cenu kāpums, kā arī mūsu valsts lauksaimnieku iespējas konkurēt Eiropas Savienības kopējā tirgū.

Vizītes noslēgumā A. Kulbergs apmeklēja zemnieku saimniecību "Paugurīši", kas lauksaimniecības nozarē darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, audzējot rapsi, pākšaugus un dažādas graudaugu kultūras. Tur Ministru prezidents tikās ar biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāju Juri Lazdiņu, valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, kā arī saimniecības īpašniekiem Armandu un Artūru Jankevičiem.

Tikšanās laikā lauksaimnieki vērsa uzmanību uz arvien sarežģītākiem konkurences apstākļiem augkopībā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu minerālmēslu cenas atsevišķās pozīcijās pieaugušas pat par 60%, ko ietekmējuši ģeopolitiskie konflikti, piegādes ķēžu traucējumi un Eiropas Savienības klimata politikas prasības. Vienlaikus graudu iepirkuma cenas saglabājas salīdzinoši zemas, būtiski samazinot saimniecību rentabilitāti. Papildu spiedienu rada Eiropas Savienības Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (CBAM), kas ietekmē no trešajām valstīm importēto minerālmēslu izmaksas. Sarunā tika pārrunāts arī Eiropas Komisijas ārkārtas atbalsta sadalījums lauksaimniecības nozarei un Latvijas iespējas panākt taisnīgākus konkurences nosacījumus Eiropas Savienības līmenī.

Noslēdzot vizīti, Ministru prezidents uzsvēra, ka Zemkopības ministrijai sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām nepieciešams izvērtēt gan īstermiņa risinājumus straujā izmaksu pieauguma mazināšanai, gan ilgtermiņa pasākumus Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

"Latvijas zemniekam nav vajadzīgi tikai īstermiņa risinājumi katras nākamās krīzes pārvarēšanai. Nepieciešama ilgtermiņa politika, kas ļauj saimniecībām investēt un plānot attīstību. Tas nozīmē mazāku birokrātiju, godīgākus konkurences apstākļus Eiropas Savienībā, spēcīgu kooperāciju un daudz lielāku uzsvaru uz Latvijā saražotās produkcijas pārstrādi tepat Latvijā. Spēcīgs zemnieks un spēcīga pārtikas ražošana ir arī spēcīgas valsts pamats," uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Fotogrāfijas: