Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4 %. Precēm cenas pieauga par 0,3 %, bet pakalpojumiem - par 0,4 %.

Oktobrim tradicionāli raksturīgs patēriņa cenu kāpums, ko galvenokārt nosaka sezonāli faktori. Arī šogad cenu dinamika kopumā atbilda mēnesim raksturīgajai, tomēr pārtikas cenu sezonālais kāpums bija ļoti mērens. Kopējo cenu pieaugumu galvenokārt noteica ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums un pakalpojumu sadārdzināšanās, galvenokārt pieaugot pasažieru aviopārvadājumu cenām. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pēc sešu mēnešu krituma oktobrī pieauga tikai par 0,1 %. Neskaitot 2020. gadu, kad pārtikas cenas oktobrī samazinājās, tas bija zemākais cenu kāpums kopš 2014. gada. Zemo cenu grozā iekļauto pārtikas preču cenas oktobrī, salīdzinot ar septembri, nemainījās, savukārt kopš memoranda noslēgšanas 2025. gada maijā tās ir samazinājušās par 8,3 %. Kopumā pārtikas cenu dinamika turpina liecināt par zemu pārtikas cenu spiedienu un iespējamu memoranda iniciatīvas pozitīvu ietekmi, vienlaikus jāņem vērā no jūlija ieviestās samazinātās PVN likmes ietekme uz atsevišķām pārtikas produktu grupām.

Vienlaikus oktobrī saglabājās augsta ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos un paaugstināti naftas piegāžu riski. Neraugoties uz būtisko naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, degvielas cenas Latvijā oktobrī praktiski nemainījās, ko būtiski ietekmēja no 1. oktobra samazinātā akcīzes nodokļa likme benzīnam un dīzeļdegvielai. Kopš februāra degvielas cenas Latvijā joprojām ir pieaugušas par 34,9 %, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 1,4 procentpunktiem. Līdz ar to energoresursu cenu dinamika saglabājas būtisks inflācijas riska faktors, lai gan akcīzes nodokļa samazinājums līdz gada beigām daļēji ierobežo ārējā cenu spiediena pārnesi uz degvielas cenām Latvijā.

Preču sektorā lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpumam - par 1,6 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. To galvenokārt noteica siltumenerģijas cenu pieaugums par 2,2 %, jo no 1. oktobra vairākās pašvaldībās stājās spēkā augstāki tarifi, ko galvenokārt ietekmēja kurināmā izmaksu kāpums. Savukārt Rīgā siltumenerģijas tarifs no 1. oktobra nedaudz samazinājās. Elektroenerģijas cenas pieauga par 1,7 %, atspoguļojot augstāku cenu līmeni elektroenerģijas biržā, ko galvenokārt veicināja zemāka vēja un saules elektrostaciju izstrāde un sezonāli augošs elektroenerģijas patēriņš. Dabasgāzes cenas pieauga par 0,2 %, ko ietekmēja no 1. oktobra paaugstinātā dabasgāzes pārvades pakalpojuma maksa, savukārt cietā kurināmā cenas palielinājās par 0,3 %.

Apģērbu un apavu cenas oktobrī pieauga par 0,6 %, un cenu kāpums bija mērens salīdzinājumā ar oktobrim vēsturiski raksturīgo sezonālo dinamiku. Apģērbu cenu pieaugumu daļēji kompensēja apavu cenu kritums.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas oktobrī pieauga tikai par 0,1 %, un to ietekme uz kopējo patēriņa cenu līmeni bija neliela. Palielinoša ietekme bija svaigu augļu dārzeņu, augu eļļu, gatavo ēdienu, kafijas un siera cenu kāpumam. Savukārt cenu līmeni mazināja gaļas, maizes un miltu konditorejas izstrādājumu, kartupeļu, kā arī vairāku svaigu dārzeņu un augļu cenu kritums.

Pārtikas produktu cenas pasaulē oktobrī pēc trīs mēnešu kāpuma samazinājās par 1,2 %, bet bija par 5,9 % augstākas nekā pirms gada. Graudaugu, gaļas un piena produktu cenas samazinājās, augu eļļu cenas pieauga tikai nedaudz, savukārt cukura cenas turpināja strauji kāpt. Graudaugu cenu kritumu galvenokārt noteica vājāks starptautiskais pieprasījums un labākas ražas perspektīvas, kā arī gaidas par mazākiem Melnās jūras reģiona eksporta ierobežojumiem. Gaļas un piena produktu cenas samazinājās lielāka piedāvājuma un mērenāka pieprasījuma ietekmē. Savukārt cukura cenas pieauga ceturto mēnesi pēc kārtas un sasniedza augstāko līmeni kopš 2024. gada decembra, ko noteica lietavu izraisīti ražas novākšanas traucējumi Brazīlijā un bažas par ražošanas perspektīvām Indijā, ES un Taizemē.

Degvielas cenas oktobrī praktiski nemainījās - pieauga par 0,2 %, kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmējot. Dīzeļdegvielas cenas nedaudz pieauga, savukārt benzīna cenas samazinājās. Neraugoties uz straujo naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, degvielas cenu pieaugumu ierobežoja no 1. oktobra samazinātā akcīzes nodokļa likme benzīnam un dīzeļdegvielai.

Brent naftas vidējā mēneša cena oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par aptuveni 7 %, savukārt mēneša beigās tā bija par aptuveni 20 % augstāka nekā septembra izskaņā. Mēneša sākumā Brent cena atradās nedaudz virs 100 ASV dolāriem par barelu, saglabājoties augstiem naftas piegāžu riskiem Hormuza šaurumā un pastiprinoties uzbrukumiem tankkuģiem. Mēneša otrajā pusē cena pārsniedza 115 ASV dolārus par barelu, saasinoties sadursmēm Tuvajos Austrumos un pieaugot bažām par naftas infrastruktūras un piegāžu traucējumiem. Mēneša beigās cenas nedaudz atkāpās, atjaunojoties diplomātiskajiem centieniem un Tuvo Austrumu naftas plūsmām pietuvojoties pirmskara līmenim, tomēr saglabājās augstas.

Lielākā samazinošā ietekme oktobrī bija cenu kritumam ierīcēm, priekšmetiem un izstrādājumiem personiskajai aprūpei - par 3,0 %, ko galvenokārt noteica akciju ietekme un kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

Pakalpojumu cenas oktobrī kopumā pieauga par 0,4 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielāko palielinošo ietekmi radīja pasažieru aviopārvadājumu cenu kāpums pēc septembrī vērotā būtiskā cenu krituma. Savukārt izmitināšanas pakalpojumu cenas turpināja samazināties, noslēdzoties aktīvākajai tūrisma sezonai, un zemākas bija arī komplekso atpūtas pakalpojumu cenas.

Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.

2026. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas pieauga par 3,1 %. Gada vidējā inflācija arī bija 3,1 %.

Arī turpmāk cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā noteiks energoresursu un pārtikas cenu svārstības pasaules tirgos, kā arī ģeopolitiskās norises un pasaules ekonomikas attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt regulēto tarifu un nodokļu izmaiņas, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma pieaugums. Saglabājoties augstai ģeopolitiskajai nenoteiktībai un augstām kurināmā cenām, energoresursu cenu dinamika arī turpmāk būs būtisks inflācijas riska faktors, īpaši apkures sezonā, kad tiek pārskatīti siltumenerģijas tarifi. Kopumā 2026. gadā vidējā gada inflācija Latvijā varētu būt nedaudz virs 3 %.

Ekonomikas ministrijas
Analītikas dienests
E-pasts:[email protected]