#DVIskaidro: Vai veikalā var aizliegt fotografēt un filmēt

Latvijā datu aizsardzību pamatā nosaka Datu regula. Tā paredz, ka personas datus drīkst apstrādāt ar cilvēka piekrišanu vai citu tiesisku pamatu, piemēram, lai aizsargātu savas tiesības. Personas dati var būt dažādi, piemēram, cilvēka fotoattēls, balss ieraksts, vārds un uzvārds utt. Tomēr ar šo vēl viss nebeidzas - ja šādi dati tiek apstrādāti tikai savām vajadzībām, piemēram, foto nekur tālāk netiek izplatīts, tad uz tādu darbību datu aizsardzības prasības neattiecas.

Tātad, ja pircējs veikalā fotografē vai filmē citu cilvēku (piemēram, darbinieku) un pēc tam šo materiālu izmanto ne tikai personīgām vajadzībām, bet, piemēram, ievieto sociālajos tīklos vai nodod darba devējam, tā jau ir personas datu apstrāde. Uz svešu personu fotografēšanu vai filmēšanu veikalos attiecas tādi paši nosacījumi, kā uz ielas vai citā publiskā vidē.

Rita pārtikas veikalā nofotografēja ābolus, lai nosūtītu māsai šo foto un noskaidrotu, kura ābolu šķirne viņai garšo labāk. To pamanīja veikala darbiniece un iesaucās, ka datu aizsardzības dēļ veikalā nedrīkst fotografēt. Darbiniece lika fotogrāfiju izdzēst. Lai par to pārliecinātos, stāvēja pie Ritas tik ilgi, kamēr foto tika izdzēsts.

Te jāteic, ka produktu cenas, preces plauktos vai veikala interjers un tajā izvietotās reklāmas nav personas dati, tādējādi to fotografēšana NAV datu aizsardzības jautājums. Tādēļ arī norādītajā situācijā darbiniecei nav pamata norādīt, ka augļu fotografēšana ir saistīta ar datu aizsardzību, jo cilvēku datu šajā saturā nemaz nav. Īpaši, ja kamera acīmredzami nav vērsta pat kāda cilvēka virzienā. Tomēr - ja veikala noteikumi paredz, ka fotografēt nedrīkst vispār, - neatkarīgi no tā, kas tiek fotografēts, šāds veikala aizliegums būtu jārespektē.

Svarīgi saprast, ka veikals ir privāts īpašums un tā īpašniekam vai pārvaldītājam ir tiesības ieviest kārtības noteikumus, piemēram, aizliegt veikalā ienākt ar dzīvniekiem, iekārtot maksas stāvvietas utt. Tāpat veikals var noteikt, ka tajā radītu saturu, kur redzamas veikala telpas vai preces, ir aizliegts publicēt, ja tas paredzēts komerciālos nolūkos (piemēram, influenceri). Veikals var noteikt šādus ierobežojumus savā teritorijā, un pircējam tie ir jāievēro.

Svarīgi saprast, ka veikals nevar noteikt pilnīgu aizliegumu fotografēt vai filmēt cilvēkus. Arī tad, ja tas ir ierakstīts veikala noteikumos, jo personas dati tomēr pieder pašam cilvēkam, un par to izmantošanu atbild tas, kurš veic filmēšanu vai fotografēšanu (nevis veikals). Tāpat cilvēkiem no malas nav tiesību iebilst, ja tiek filmēts vai fotografēts kāds cits. Tiesības rīkoties ar saviem datiem - piemēram, pieprasīt to dzēšanu vai iebilst pret apstrādi - pieder tikai pašai filmētajai vai fotografētajai personai. Turklāt jūs nezināt, vai šis cilvēks nav brīvprātīgi piekritis filmēties.

ĪSUMĀ. Katram veikalam var būt savi kārtības noteikumi, kas klientam ir jārespektē, ņemot vērā, ka veikals tomēr ir privātīpašums. Ja veikalā aizliegts fotografēt, tad tieši sejas un cilvēkus aizliegt fotografēt veikals nevar, jo cilvēku dati gan "nepieder" veikalam. Savukārt, ja tiek fotografētas sejas un cilvēki, tad jāņem vērā datu aizsardzības prasības tiktāl, kamēr šo materiālu plānots publicēt vai pārsūtīt. Taču uz preču vai to cenu fotografēšanu datu aizsardzības prasības neattiecas.