Galvenās atziņas un definētie uzdevumi politikas veidotājiem par mākslīgā intelekta (MI) ieviešanu izglītībā un izglītības sistēmas pārvaldībā

Konferences ekspertu secinājumi par ieteikumiem politikas veidotājiem:

• izstrādāt skaidru MI politikas ietvaru izglītībā;
• investēt gan cilvēkresursos, gan tehnoloģijās;
• nodrošināt drošu un pieejamu MI infrastruktūru;
• atbalstīt pilotprojektus un to izvērtēšanu;
• veicināt līdzsvarotu publisko diskursu par MI.

FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ

• MI ieviešanas procesa izejas punktā jāsāk ar problēmas definēšanu, ko vēlas atrisināt, nevis ar tehnoloģisko rīku izvēli. MI ieviešana publiskajā sektorā jābalsta uz skaidri definētām politikas problēmām un sasniedzamajiem rezultātiem. MI risinājumu izvēlei jāseko konkrētu vajadzību identificēšanai, piemēram, izglītības rezultātu nevienlīdzības mazināšanai starp skolām un izglītojamo grupām, nevis tehnoloģiju pieejamībai vai aktuālajām tendencēm. MI integrēšana izglītībā pati par sevi nav pašmērķis.
• Valsts mērogā jāturpina diskusijas par MI izglītībā nosakāmajiem mērķiem, jo šobrīd sarunās un dokumentos izmantotie mērķu definējumi ir ļoti daudzpusīgi, kas apgrūtinās noteiktu uzdevumu sasniegšanu un jēgpilnu pieejamo un ierobežoto resursu izmantošanu.
• MI izmantošanai izglītībā jābūt regulētai tā, lai tā veicinātu mācību kvalitāti un kritisko domāšanu. Nepieciešams novērst MI izmantošanu, kas aizvieto patstāvīgu domāšanu un var apdraudēt mācību rezultātus ilgtermiņā. MI pielietošana jābalsta sadarbībā ar rīku, nevis tā izmantošanā kā vienkāršu atbilžu meklēšanas vai uzdevumu izpildes instrumentu.

ESPĒJAS

• MI izmantošana izglītībā ir skatāma kā efektivitātes paaugstināšanas instruments izglītības sistēmas pārvaldībā. MI potenciāls primāri vērtējams pēc tā spējas uzlabot rezultātus ar esošo finansējumu. MI var būtiski uzlabot lēmumu pieņemšanu, īpaši skolu tīkla plānošanā, resursu sadalē un politikas izvērtēšanā, kā arī pedagogu ikdienas darba atbalstā, administratīvā sloga mazināšanā un izmaksu efektivitātes uzlabošanā.

• Pedagogu profesionālā atbalsta stiprināšana kā prioritārs MI pielietojuma virziens. MI jāizmanto kā palīgs pedagogu ikdienas darbā. MI risinājumi jāvirza uz pedagogu darba efektivitātes veicināšanu, vienlaikus saglabājot pedagoga centrālo lomu izglītības procesā.

SAGAIDĀMĀ RĪCĪBA

• Valstij MI izglītības stratēģiskās attīstības koordinēšanas kontekstā jāveic galveno vadlīniju un ierobežojumu definēšana, kā arī regulāri jāapkopo dati un jāveic to analīze.
• Valsts līmenī ir nepieciešamas vienotas, bet elastīgas vadlīnijas MI izmantošanai. Vadlīnijām jānodrošina kopīgi principi, vienlaikus saglabājot institucionālo autonomiju un inovāciju iespējas.
• Valsts mērogā jāveicina eksperimentēšana ("smilškastes" pieeja), ļaujot droši testēt MI risinājumus un izvērtēt to efektivitāti pirms plašākas ieviešanas. Praktiska testēšana un mācīšanās no kļūdām ir efektīvāka nekā ilga gaidīšana uz vienotu, visaptverošu stratēģiju.
• Pašvaldībām un izglītības iestādēm jāizstrādā to darbības jomai un specifikai atbilstošas MI izglītībā ieviešanas stratēģijas.
• MI prasmju izmantošana jāiestrādā visā mācību programmā kopumā nevis tikai datorikā.
• Jānodrošina visiem pedagogiem vienādu piekļuvi zināšanām par MI, lai viņi spētu palīdzēt skolēniem tieši tā, kā viņiem ir nepieciešams.
• Jāveido mācību ekosistēmas, iesaistot privāto sektoru caur dažādām sadarbības formām.
• MI politikas īstenošanai ir jāparedz skaidra uzraudzība un rezultātu mērīšana. Katrā MI iniciatīvā jādefinē sasniedzamie mērķi, rādītāji un novērtēšanas mehānismi, lai nodrošinātu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu un atbildīgu publisko līdzekļu izmantošanu.
• Jānostiprina ekosistēma, kas jau sākusi veidoties, vienlaikus sagatavojoties nākamajam plānošanas periodam, kurā nozaru plānos MI attīstībai būs būtiska loma.
• Jāmeklē starpdisciplināras MI nišas, kas sekmētu Latvijas attīstību.