Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā Latvijai stratēģiski svarīgās jomās ieguldīs 85 miljonus eiro

Finanšu ministrija valdībā ir iesniegusi apstiprināšanai saprašanās memorandus, kas tiks parakstīti starp Latviju un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju (donorvalstis) par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu jaunā perioda ieviešanu līdz 2031. gadam. Jaunajā grantu periodā Latvijai būs pieejams grantu atbalsts ~ 85 miljona eiro apmērā.

"Daļa donorvalstu sniegtā finansējuma paredzēta projektiem, kas risina Krievijas iebrukuma Ukrainā radušās sekas, un tas tieši sasaucas ar valdības noteiktajām prioritātēm nākamā gada budžetā - aizsardzība un drošība, atbalsts ģimenēm un konkurētspējīga izglītība. Vienlaikus grantu atbalsts ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski svarīgās jomās," norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā atbalstu plānots sniegt trīs prioritārajās jomās. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes "Valsts drošība" īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai - sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām. Papildus, divpusējās sadarbības stiprināšanas pasākumiem starp Latviju un donorvalstīm nacionālajā līmenī būs pieejami 2, 6 milj. eiro indikatīvi 5 gadu ieviešanas periodā.

Jaunajā periodā finansējums būs pieejams arī Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) atbalstam, kopumā paredzot atbalstu ~ 10 miljonu eiro apmērā Pilsoniskās sadarbības fonda ietvaros (iepriekšējā periodā Aktīvo iedzīvotāju fonds). Tāpat kā iepriekšējā grantu periodā, šo fondu apsaimniekos donorvalstu izraudzīti fonda apsaimniekotāji no Latvijas NVO sektora un būs tiešā donorvalstu pārraudzībā.

Saprašanās memorandos iekļauta informācija par paredzēto finanšu piešķīrumu, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras. Pēc saprašanās memorandu parakstīšanas atbildīgajām nozaru ministrijām, sadarbojoties ar nozaru partneriem un donorvalstu programmu partneriem, 3 mēnešu laikā jāizstrādā programmu koncepcijas iesniegšanai donorvalstīm - saturiskie dokumenti, kurus nākamo 2 mēnešu laikā donorvalstīs izvērtēs un, uz kuru pamata donorvalstis nākamo 4 mēnešu laikā no Saprašanās memoranda parakstīšanas izstrādās attiecīgās programmas līgumu, kas tiks divpusēji parakstīts starp Latvijas un donorvalstu pārstāvjiem, formāli uzsākot programmu ieviešanas posmu.

EEZ un Norvēģijas granti ir atbalsts, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ar mērķi veicināt vienlīdzīgāku Eiropu gan sociāli, gan ekonomiski un stiprināt sadarbībustarp Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un atbalsta saņēmējvalsti - Latviju.